Pamanot zīmīgo zelta mirdzumu, es metos uz lēciena paliktņa un palaižu augšā uz jumtiem. Garām lido lodes – brīnumainā kārtā man netrāpa neviena – un es plosos pēc saviem komandas biedriem, jumta dakstiņiem šķind zem kājām. Pēkšņi mans draugs pagriežas un trenē savu Hexfire uz jumta man pretī, un es saprotu, ka mēs neesam vieni. Bet, pirms man ir iespēja sekot šim piemēram, pirms es pat pacēlu ieroci, neredzams snaiperis mani ir nošāvis, un es esmu miris. Atkal.
Es neiebilstu, ja paklanītos kā varonis. Es varētu tikt galā, ja, iespējams, paņemtu sev līdzi ienaidnieku vai varonīgi mestos komandas biedra priekšā kā galīga, pašaizliedzīga, gaļas vairoga urā. Tomēr patiesība ir tāda, ka Hyper Scape es reti kad paņemu sev līdzi kādu citu. Lielāko daļu laika es pat nezinu, kur atrodas mani komandas biedri, nemaz nerunājot par iespēju mesties ugunslīnijā. Pārējā laikā es esmu miris, pirms vēl esmu atradis sev ieroci.
Spēlējot es veicu piezīmes, un mans rokraksts nekad nav izskatījies tik nepastāvīgāks. Redziet, Hyper Scape nav dīkstāves. Man nav iespējas apstāties, apdomāt un pierakstīt vienu vai divus skarbus vārdus. Hyper Scape ir nerimstošs un elpas nežēlīgs, un tas ir gandrīz neatvainojami satriecošs, tāpēc, iespējams, pēc mazāk nekā stundas es esmu uzrakstījis “OMFG I CAN'T COPE” ar burtiem visā dubultlapā.
Pamanot zīmīgo zelta mirdzumu, es metos uz lēciena paliktņa un palaižu augšā uz jumtiem. Garām lido lodes – brīnumainā kārtā man netrāpa neviena – un es plosos pēc saviem komandas biedriem, jumta dakstiņiem šķind zem kājām. Pēkšņi mans draugs pagriežas un trenē savu Hexfire uz jumta man pretī, un es saprotu, ka mēs neesam vieni. Bet, pirms man ir iespēja sekot šim piemēram, pirms es pat pacēlu ieroci, neredzams snaiperis mani ir nošāvis, un es esmu miris. Atkal. Man nebūtu nekas pretī, ja es paklanītos kā varonis. Es varētu tikt galā, ja, iespējams, paņemtu sev līdzi ienaidnieku vai varonīgi mestos komandas biedra priekšā kā galīga, pašaizliedzīga, gaļas vairoga urā. Tomēr patiesība ir tāda, ka Hyper Scape es reti kad paņemu sev līdzi kādu citu. Lielāko daļu laika es pat nezinu, kur atrodas mani komandas biedri, nemaz nerunājot par iespēju mesties ugunslīnijā. Pārējā laikā esmu miris, pirms vēl esmu atradis sev ieroci. Spēlējot es veicu piezīmes, un mans rokraksts nekad nav izskatījies tik nepastāvīgāks. Redziet, Hyper Scape nav dīkstāves. Man nav iespējas apstāties, apdomāt un pierakstīt vienu vai divus skarbus vārdus. Hyper Scape ir nerimstošs un elpas nežēlīgs, un tas ir gandrīz nepārspējami milzīgs, tāpēc, iespējams, pēc mazāk nekā stundas es visā dubultlapā esmu uzrakstījis “OMFG I CAN'T COPE” ar burtiem.Lasīt vairākEurogamer.net
